Spārnos
Rīgas Imantas vidusskolas
skolēnu literārās jaunrades žurnāls
Un viss skaistais
ievizuļo dzejā,
un viss tīrais
ietrīsuļo acīs,
kad mēs tiekamies,
kur vārdi
neko nenosauc vairs vārdos,
tikai ceļ un ceļ
kā spārnos.
Daiga Lapāne
Notikums bibliotēkā
Kādu dienu Pēteris un Jānis gāja uz bibliotēku.
Jānis pie durvīm iesaucās: „Varbūt izjokosim kādu bibliotēkā?”
Pēteris satraukti atbildēja: „Vai nebūs nepatikšanas? Mums taču bija jāizņem grāmata!”
Īsu brītiņu Jānis padomāja un atbildēja: „Jā, jā! To var izdarīt arī vēlāk! Es tieši šodien atradu labu joku vienā mājaslapā!”
„Kādu?” atsaucās Pēteris.
„Mums jāuztaisa zirneklis no plastilīna! OK?” piebilda Jānis.
Pēteris apdomāja joku un piekrita. Tā nu abi zēni uztaisīja zirnekli un gāja bibliotēkā iekšā. Viņi atrada bibliotekāres žurnālu un ielika zirnekli starp divām lappusēm. Tad zēni paslēpas aiz grāmatu plaukta un gaidīja.
„Domā: viņa traki nobīsies?” jautāja Pēteris.
Jānis viņu apklusināja un turpināja gaidīt. Beidzot bibliotekāre atnāca un apsēdās. Viņa atvēra žurnālu un... kliedza pilnā balsī: „ĀĀĀ! ZIRNEKLIS!”
Puikas iznāca ārā no slēptuves un smējas par bibliotekāri. Pēkšņi zēni sajuta, ka grāmatu plaukts sāk drebēt , un tad bibliotekāre pārvētās par lielu,neglītu briesmoni.
„ĀĀĀ!” kliedza Pēteris un Jānis reizē.
Milzīgais monstrs ar zēniem aizteleportējās uz cietumu.
„Nu, zēni? Sapratāt, ka mani nevar izjokot? Tagad es jums virsū uzgāzīšu aukstu jo aukstu ūdeni!”
„Nēēē!” kliedza Jānis.
Tad abi zēni atmodās bibliotēkā. Viņi tiešām sajuta aukstu ūdeni. Viņiem virsū bija uzkritis grāmatu plaukts, un bibliotekāre ar auksto ūdeni viņus pamodināja.
„Jums viss kārtībā, zēni?”laipni apvaicājās bibliotekāre.
„Jā! Un piedodiet par zirnekli, lūdzu!”
„Tas nekas! Tikai nākošreiz tā nedariet, lūdzu!”
Anrijs Žeiers, RIV 5.m