24.03.2016.

 

Dzejoļi par rūķiem

 

    Pirms iepazīšanās ar Marģera Zariņa grāmatu "Rūķi un pūķi" 6.m klases skolēni sprieda, vai arī viņiem ir zināms kāds ķipars. Izrādās, ka ir. Saviem teiksmainajiem draugiem viņi veltīja dzejoļus, pasakas vai stāstījumus.

 

***

Manu rūķi Murkšķis sauc,

Vakaros viņš spiedz un kauc.

Miera ielā dzīvo viņš –

Mazais mājas gardumiņš.

 

Murkšķis – manu skumju doktors,

Palīdzot viņš skan kā motors.

 

Priecīgs katru dienu viņš,

Tālredzīgs kā vilcieniņš.

Lieldienas jau sit pie loga,

Re, kur izšķīdusi ola.

 

                  Kristaps Stabulnieks, 6.m

 

 

***

Mazais rūķis Saldumiņš

Ir kā lielais gardumiņš.

Vienmēr smaidīgs viņš un jauks,

Konfektes tam garšo daudz.

 

Aizklīst viņš aiz kalniem tālu,

Čāpojot gar upes malu

Siltās saules ieplakā,

Balto zaru ielokā.

 

                 Evelīna Graumane, 6.m

 

 

 

Rūķis Mikus

 

Rūķītis Mikus dzīvo zem celma

Visus kaimiņus sūta pie velna

 

Rūķītim riebjas šis un tas

Nepatīk viņam itin nekas

 

Arī kūtiņā  Mikus burkšķ

Mazais sivēns par skaļu urkšķ

 

Pat pie spoguļa rūķītis sīc

Deguns viņam ir pārāk īss

 

Rūķītim tā nav vienīgā bēda

Pār seju Mikum stiepjas rēta

Un lūpas nekad nevelkas smaidā

Purpina rūķītis vienā laidā

 

Bet kad ziedēt sāk

                    pienenes

Rūķītis pienenēm

                   pienu nes

Tad viņš ir laimīgākais

        uz visas pasaules

                                   

                 Krista Kļaviņa, 6.m

 

 

 

Mana rūķa dzīve

 

Pasaulē ir daudzi rūķi,

Manu sauca Ceļa Pūķis.

 

Dzīvoja tas meža malā,

Jo tas bija ciema galā.

 

Arī darbiņš viņam bija –

Skatīties, kā lietiņš lija.

 

Raksturs viņam šāds un tāds,

Stingrs tā kā slotas kāts.

 

                Stella Narvila, 6.m