Spārnos
Rīgas Imantas vidusskolas
skolēnu literārās jaunrades žurnāls
Un viss skaistais
ievizuļo dzejā,
un viss tīrais
ietrīsuļo acīs,
kad mēs tiekamies,
kur vārdi
neko nenosauc vairs vārdos,
tikai ceļ un ceļ
kā spārnos.
Daiga Lapāne
Iedvesmu smeļos dabā
Intervija ar RIV 9.a klases skolnieci,
jauno dzejnieci Elīzu Aizpori
Jautājumus sagatavoja Jānis Andis Lapāns (5.b)
– Kāpēc tu sāki rakstīt dzeju, un kas tevi uz to iedvesmoja?
– Galvenokārt mani iedvesmoja mana latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Kaula, kas Dzejas dienu laikā atvēra man acis uz vēl neizprasto dzejas pasauli. Vēlāk iedvesmoja atklājums, ka uz dzīvi varu paskatīties citām acīm – dziļāk. Vēl aizvien mani turpina iedvesmot spilgti notikumi un emocijas.
– Vai tu raksti tikai dzeju vai arī, piemēram, prozu vai haiku? Ja nē, vai esi par to domājusi?
– Līdz šim sanācis rakstīt tikai dzeju un dziesmu vārdus, taču vienmēr esmu vēlējusies pamēģināt haiku, tikai jāsagaida iedvesma un īstais brīdis.
– Kuri ir tavi mīļākie dzejnieki?
– Imants Ziedonis, Māra Zālīte un Aleksandrs Čaks.
Kādā vidē tev vislabāk padodas rakstīt dzeju?
– Mana iedvesmas vieta atrodas manos laukos pie Cesvaines. Tā ir pasakaina vieta – mana paradīze, kur varu būt es pati, izpausties ārpus pilsētas vides uzliktajiem rāmjiem. Tāpēc iedvesmu smeļos tikai un vienīgi dabā, Strautnieku mājas pagalmā.
– Par ko tev vislabāk patīk rakstīt savā dzejā, par kādām emocijām, vietām un apstākļiem?
– Mani vienmēr sajūsmina oriģinalitāte un māksla it visā. Tāpēc, radot savu dzeju, vienmēr cenšos izdomāt ko oriģinālu, sacerot interesantas frāzes, kas liktu aizdomāties dziļāk, gluži kā Ziedoņa dzejā.
Es rakstu to, par ko esmu pārliecināta, par ko man ir viedoklis, pieredze vai novērojums. Man dzejā patīk ievīt visdažādākās emocijas. Ja dzīvē redzu vai dzirdu ko neparastu un interesantu, par to aizdomājos un, ja izdodas, uzrakstu.
Mīļš paldies Jānim par jautājumiem.:)