22.09.2015.

            

  Neviens tā neauklēsies kā skolā

 

     Žurnāls „Spārnos” sarunājas ar Rīgas Imantas vidusskolas absolventi, Valmieras Drāmas teātra

aktrisi Māru Menniku

 

 Viena no interesantākajām Māras lomām šogad bija Mariusa fon Maienburga izrādē „Apjukums”.

 

  –  Kas radīja lielāko apjukumu, kad mācījies skolā?

 

 –  Katrs skolotājs uzskatīja, ka viņa mācāmais priekšmets  ir galvenais.  Es gribēju būt laba skolniece. Tas radīja apjukumu un reizēm pat īssavienojumus.

 

 –  Ko tu ieteiktu skolēniem, kas šobrīd jūtas līdzīgi?

 

 –  Es nenožēloju, ka  tik daudz mācījos. Ja cilvēks pierod  strādāt jau skolā, tad mazāk apjukuma būs vēlāk.

 

 –  Kas tevī  rada apjukumu, strādājot teātrī?

 

 –  Tas, ka arī režisori savu izrādi uzskata par vissvarīgāko! (Smejas.)

 

 –  Kā tu tiec galā ar šo situāciju, ja strādā pie dažādiem režisoriem?

 

 –  Katrā mēģinājumā un izrādē izpildu tikai viena režisora prasības.

 

 –  Vai kādreiz jūties apjukusi ikdienišķās situācijās?

 

 –  Ir brīži, kad  tuvi un mīļi cilvēki izsaka dažādus viedokļus, bet es atrodos it kā starp diviem dzirnakmeņiem. Tādos mirkļos visbiežāk kādu mirkli klusēju.

 

 –  Ko tu vēli mūsdienu skolēniem? Tu taču arī esi mamma.

 

 –  Savstarpēju cieņu! Iesaku izbaudīt skolas laiku un to novērtēt, jo dzīvē vairs neviens tā neauklēsies kā  skolotāji.

 

    Paldies, Māra!  Uz tikšanos teātra izrādēs!

 

    Māra Mennika šobrīd kopā ar Ingu Apini, Daci Eversu gatavojas dzejas izrādei „Sarkanās puķes”, kurā skanēs Aspazijas dzeja. Pirmizrāde 2015.gada 15.oktobrī. Starp citu, Aspazijas lomā Māra iejutās, arī mācoties skolā, kad pašu sacerētā lugā izdzīvoja dzejniecei raksturīgās kaislības.