Dzejas laikā, mūžības telpā

     Dzejas laiks ir sācies, kad Dievs vēl nebija radījis pasauli, un 
turpināsies, līdz pūcei aste ziedēs. Tavs vecvecvectēvs piedzima, kad franču ķeizars priecīga karaspēka priekšgalā iejāja Latgales sādžā un vaicāja ceļu uz Austrumiem, bet mana dēla pirmais elpas vilciens ir starp diviem “pučiem”.
     Lūgums: “Dod, dieviņi kalnā kāpti, ne no kalna lejiņā” ir tikpat jauns šodien, cik tāltālajā Altlandē vēl pirms lielā ledāja iestāšanās. Tikpat sens un svaigs kā šodienas literārajā žurnālā “Spārnos” skolēnu teiktais, piemēram, Elmāra Narviļa atskārsmē: 
    “Cilvēka dzīve ir kā degoša spuldze. Tai ir viens diedziņš un viena iespēja spīdēt visspožāk.

  Bet, ja spīdēsi vistumšāk, tad nodzisīsi pavisam. Dzīve ir kā gaisma, kas iet cauri ķermenim.”  vai Jāņa Anda Lapāna rindās:

    “Tava baltā, baltā lapa – 

     tavas dzīves glezna.
    Izvēlies otas, izvēlies krāsas,
    bet atceries – katrs triepiens
    ir tevis paša rokās.”
     Dzejas vecums neatbilst ne vēsturiskajam, ne tās radītāja bioloģiskajam vecumam. Tā ir mūžam esošā ceturtā dimensija, kur ziemas Saulgriežu dzejas stundā skandē četrrindes Haijams un Rīgas Imantas vidusskolas skolēni: Elīza Aizpore, Elīna Eglīte, Artūrs Lapāns, Diāna Šerkunova  un daudzi citi, pievienojoties arī absolventiem Vinetai Ancveirei un Kristapam Vecgrāvim.
   Šekspīrs ar sonetiem lūdz karaļu labvēlību, un viņam ar trioletām piebalso arī skolotāja Silvija Ludženiece, iedvesmojot audzēkņus, un dzejiskā veltījumā Aspazijai secina:

    “Šī dziesma ir par parādiem,

    Un tu jau zini – kādiem:

    Par neatdodamiem un tādiem,

    Ko uzskatām par savādiem.”

     Un toreiz tur un arī tagad žurnālā klātesošas ir skolēnu veidotas reportāžas, sacerēti stāsti, esejas, sagatavotas intervijas un radošas mūsdienu pasakas, piemēram, Annas Kristas Kļaviņas par Robotiju: 
       “Roboti izskatījās tik nobijušies, ka viens no bērniem ieraduma pēc pieskrēja pie kāda no viesiem un viņu sirsnīgi apskāva. Atnācējs, padomājis, ka viņam uzbrūk, sastinga milzīgās šausmās. Tomēr, sapratis, ka tas nav nekas draudīgs, robots sajuta sevī ieplūstam siltumu un maigumu. Tā ir tā dīvainā lieta, ko sauc par MĪLESTĪBU?”.

    Arī haiku dzeju Latvijai ar mīlestību sacer 10. klases skolēni un jaunā žurnāla redaktore Krista Leite teic:

    “Ir rakstos vīta

    Manā sirdī Latvija,

    Zeltā krāsota.”

 Savukārt literārā konsultante un dzejniece Daiga Lapāne joprojām zina:

    “Un viss skaistais 

    ievizuļo dzejā,

    un viss tīrais

    ietrīsuļo acīs,

    kad mēs tiekamies,

    kur vārdi

    neko nenosauc vairs vārdos,

    tikai ceļ un ceļ

    kā spārnos.”

   Tālab jūs, šodienas izaicinošie jaunie, esat gan šajā dzejas laikā, gan mūžības telpā.

                                          Eva Mārtuža, rakstniece un dzejniece

  Dažādas atsauksmes un pārdomas par jaunrades žurnālu "Spārnos"

     Rosīgais Imantas vidusskolas literārās jaunrades žurnāls "Spārnos" pārsteidz ar savu satura dažādību un pastāvīgo papildināšanos.

    Žurnālā publicējas tie, kam šobrīd un, jācer, arī turpmāk literatūra būs kaut kas būtisks dzīvē.

    Atšķirībā no citu skolu literārajiem žurnāliem (un skolu ar saviem literārajiem žurnāliem ir vien pāris Latvijā), te mēs varam atrast gan intervijas ar (vies)autoriem, gan literāro kalendāru, gan pat atdzeju. Vēlētos šo žurnālu saukt par šobrīd aktīvāko un pilnasinīgāko literārās jaunrades žurnālu starp Latvijas skolām.

                      Kristaps Vecgrāvis, RIV absolvents, dzejnieks

   Īpaši pateicamies E. Mārtužai un K. Vecgrāvim, kas mūs atbalstīja jau "Spārnos" pirmajā pastāvēšanas gadā, piedaloties RIV skolēnu jaunrades konkursa dzejas darbu vērtēšanā. (Vairāk par šo notikumu varat izlasīt 2013./2014.m.g. Hronikā.) Priecājamies, ka viņi arvien ielūkojas mūsu lappusēs un iedvesmo ar labiem vēlējumiem.

   Esam ļoti pateicīgi visiem, kas žurnālu „Spārnos" atzīst par vērtīgu un ieteicamu radošajā izaugsmē, - gan skolas darbiniekiem, vecākiem, absolventiem, gan mūsu literāro pasākumu viesiem.

             *

    Manuprāt, literārās jaunrades žurnāls „Spārnos" ir ļoti vērtīgs. Tas ne tikai veicina valodas un radošuma attīstību, bet arī sniedz daudziem skolēniem psiholoģisku atbalstu, iespēju izpaust emocijas un ieskatīties savā iekšējā pasaulē. Biju pārsteigta, autoru sarakstā ieraugot pat to skolēnu vārdus, kuriem mēdz būt grūtības mācībās. Turklāt viņu rakstītajās rindās atklājas dziļums, gudrība un interesants stils. Tātad dažiem skolēniem tā ir iespēja pašapliecināties. Ja pat viņiem neveicas citur, viņi var justies varoši šajā jomā.

    Katrs autors, neatkarīgi no tā, kurā stilā un žanrā izpaužas, caur rakstīto meklē sevi, cenšas izprast šo dzīvi, tās likumsakarības, cilvēku rīcības cēloņus un sekas. Tie ir pirmie „gudrības soļi”, ko skolēni sper, ejot pa savu dzīvības taku.

                                            Jūlija Brokere, RIV psiholoģe

            *

     Man ir ļoti liels prieks par to, ka tika radīts un aktīvi darbojas literārās jaunrades žurnāls „Spārnos”. Manuprāt, tas ir lielisks iedvesmas avots skolēniem un arī viņu vecākiem, kuriem patīkami redzēt, ka bērns ar savu radošo darbiņu vēlas dalīties, nekautrējas ar to iepazīstināt arī citus. Manuprāt, lieliska  bija doma par absolventu iesaistīšanu. Tagad es un mana meita ir „Spārnos”.:)

                                 Vineta Ancveire, RIV absolvente, māmiņa

          *

     Mani vienmēr iepriecina, ka skolās tiek runāts par literatūru, jo paliek arvien grūtāk ieinteresēt skolēnus. Tāpēc es ļoti novērtēju, ka žurnālā „Spārnos” tiek iesaistīti skolēni un, cerams, veicināta interese par rakstīšanu vai vismaz lasīšanu.

                                               Ilze Liliāna Millere, rakstniece

           *

     Žurnālu „Spārnos” vērtēju augstu, jo tas ir sākums kam lielākam, pirmais pakāpiens uz nebeidzamajām, augstajām, bet skaistajām literatūras un mākslas kāpnēm. Ne katrs prot un uzdrošinās savu dvēseli atklāt citiem.

                                       Harijs Krūze, dzejnieks